Izvēloties malku mājokļa apkurei, lielākā daļa cilvēku pieļauj vienu un to pašu kļūdu – skatās tikai uz cenu. Tomēr kvalitatīvai malkai ir jāatbilst diviem kritiskiem kritērijiem: tai ir jābūt izcilai siltuma atdevei un spējai viegli aizdegties.
Šīs īpašības nosaka ne tikai koka suga, bet jo īpaši tā sagatavošanas veids un mitruma līmenis.
Kāpēc pat „labākā” malka var pievilt?
Ja esat iegādājušies augstvērtīgu malku, taču tā nav pienācīgi izžāvēta, gaidītā siltuma vietā jūs iegūsiet tikai problēmas. Mitrs koks degšanas procesā izdala milzīgu daudzumu dūmu un tvaika, kas būtiski pazemina temperatūru krāsnī.
Vēl viens aspekts, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, ir koksnes tendence radīt kvēpus un sodrējus. Slikti izvēlēta malka izdala vielas, kas dūmvada iekšpusē veido lipīgu slāni. Šādu skursteni vēlāk ir ne tikai grūti iztīrīt, bet tas kļūst arī ugunsbīstams, jo nosēdumi var aizdegties.
Kuru koksni izvēlēties maksimālam efektam?
Eksperti ir vienisprātis – par „zelta standartu” dzīvojamo platību apsildīšanai tiek uzskatīts ozols. Lai gan tā cena tirgū ir visaugstākā, tas ir ilgtermiņa ieguldījums.
Ozolkoka galvenie trumpji ir koksnes blīvums, ļoti ilgs degšanas laiks un milzīga siltuma jauda, kas ļauj uzturēt māju siltu ar mazāku pagalīšu skaitu.
Līdzvērtīgas īpašības piemīt arī kļavai, dižskābardim un osim. Šie koki aizdegas lēnāk, taču, kad tas ir noticis, tie deg stabili un ilgi, izdalot intensīvu siltumu.
Bērzs – latviešu saimnieku iecienītākā izvēle
Bērza malka joprojām ir populārākais variants Latvijas mājsaimniecībās. Tā iemesli ir skaidri: bērzs ļoti ātri žūst, tam piemīt patīkams aromāts, tas ir viegli skaldāms un degot izdala lielu siltuma daudzumu.
Turklāt tā cena ir draudzīga maciņam. Tomēr bērzam ir savs “mīnuss” – šī koksne salīdzinoši ātri sāk pūt, tāpēc to nav ieteicams uzkrāt ilgāk par divām vai trim sezonām.
„Dabiskie skursteņslauķi” jūsu malkas šķūnīti
Mīkstākie koki, piemēram, apse un alksnis, nedod tik milzīgu karstumu kā ozols, taču tiem ir cita neaizstājama funkcija. Degot šī malka praktiski nedūmo un, pateicoties savam ķīmiskajam sastāvam, palīdz „nosēdināt” un iztīrīt skurstenī uzkrājušos sodrējus.
Daudzi gudri saimnieki kurināšanas reizes beigās iemet pāris apses pagales, lai profilaktiski rūpētos par dūmvada tīrību.
No kādas malkas labāk izvairīties?
Dzīvojamo telpu pamatapkurei nav ieteicams izmantot skujkokus (egli, priedi), izņemot lapegli. To sastāvā esošie sveķi degšanas laikā rada biezus dūmus, kas nosēžas skurstenī kā lipīgi kvēpi. Turklāt skujkoki sadeg ļoti strauji, neuzturēt ilglaicīgu karstumu.
Skujkoku malka ir izcila kamīniem ar atklātu liesmu, jo tā rada mājīgu sprakšķēšanu un pirtīm, kurās vēlamies baudīt meža aromātu. Ja tomēr izvēlaties kurināt ar priedi, atcerieties zelta likumu: obligāti piejauciet klāt alkšņa vai apses malku, lai neitralizētu sveķu radītos nosēdumus dūmvadā.
Kādu malku šoziem izvēlējies Tu? Vai pamanīji atšķirību siltuma atdevē? Padalies komentāros ar savu pieredzi!
